Sākums Jaunumi
Jaunumi
Iesniegums Veselības inspekcijai

Atbilstoši Pacientu tiesību likuma 18. panta 3.punktam, persona ir tiesīga iesniegt sūdzību Veselības inspekcijā normatīvajos aktos noteikto
un nepieciešamo darbību veikšanai ne vēlāk kā divu gadu laikā no tiesību vai interešu aizskāruma dienas.

Iesniegumā Veselības Inspekcijai īsi jāapraksta problēmas būtība, jānorāda savs vārds, uzvārds, dzīvesvietas adrese, personas kods, kā arī ārstniecības iestāde, ārstējošais ārsts un ārstēšanās laiks, vēlams norādīt arī Jūsu kontaktinformāciju (tālruņa numuru un/vai e-pastu). Medicīnisko dokumentāciju ārstniecības iestādēm pieprasa Veselības inspekcija, bet, ja Jūsu rīcībā ir dokumentācija, kas varētu būt noderīga lietas izskatīšanā, piemēram, izrakstu, čeku kopijas, aicinām tās pievienot iesniegumam. Iesniegums jāapliecina ar Jūsu parakstu. Iesniegumu Veselības inspekcijai var iesniegt personīgi, nosūtīt pa pastu uz adresi: 
Klijānu ielā 7, Rīgā, LV-1012 vai iesniegt iesniegumu elektroniski (ja ir pieejama internetbanka), izmantojot portālā www.latvija.lv e-pakalpojumu "Iesniegums Veselības inspekcijai".

Iesniegumus par veselības aprūpes kvalitāti iespējams iesniegt arī Veselības inspekcijas reģionālajās nodaļās (reģionālo nodaļu adreses skatīt šeit - http://www.vi.gov.lv/lv/sakums/kontakti/darba-laiki), taču iesnieguma izskatīšana notiek Rīga, Klijānu ielā 7.

Iedzīvotāju sūdzību/iesniegumu izskatīšana ir bez maksas.

Veselības inspekcijas ārstu ekspertu konsultāciju par medicīniskās aprūpes kvalitātes jautājumiem iespējams saņemt
darba dienās no plkst. 8:30 līdz 12:30 un no 13:00 līdz 17:00 pa tālruni 67221244 vai ierodoties uz konsultāciju klātienē Klijānu ielā 7, Rīgā.


 

 
Precizētas prasības par vides pieejamības nodrošināšanu ārstniecības iestādēs


Veselības inspekcija vērš uzmanību, ka no šā gada 1.janvāra stājušies spēkā grozījumi vispārīgajās un obligātajās prasībās ārstniecības iestādēm.Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.60 (turpmāk – Noteikumi) veikti, lai tiktu nodrošināti veselības aprūpes pakalpojumi personām ar kustību traucējumiem, vienlaikus ņemot vērā un samērojot nepieciešamās izmaiņas ārstniecības iestāžu darbībā ar to tehniskajām un ekonomiskajām iespējām . Ārstniecības iestādēm , kas no jauna reģistrējas Ārstniecības iestāžu reģistrā pēc 2014.gada 1.janvāra, obligāti jānodrošina vides pieejamība, ievērojot būvniecības jomu reglamentējošajos normatīvos aktos noteiktās prasības. Pirms lēmuma pieņemšanas par ārstniecības iestādes reģistrāciju Ārstniecības iestāžu reģistrā Inspekcijas amatpersonas veiks kontroli. Kontroles laikā tiks pārbaudīta ārstniecības iestādes atbilstība Noteikumu prasībām, t.sk. vides pieejamības nodrošināšanā, un citu veselības aprūpes jomu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, kuru neievērošana rada potenciālus riskus iestādes darbībai, veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un pacientu drošībai. Šaubu gadījumos Veselības inspekcija ārstniecības iestādēm pieprasīs iesniegt būveksperta (sertificētās fiziskās personas) vai attiecīgās būvvaldes apliecinājumu par vides pieejamības atbilstību. Veselības inspekcijā no gada sākuma līdz 4.februārim ir saņemti 27 ārstniecības iestāžu iesniegumi par 29 ārstniecības iestāžu un ārstniecības iestāžu struktūrvienību reģistrāciju Ārstniecības iestāžu reģistrā. 13 gadījumos ārstniecības iestādes tika reģistrētas, 10 gadījumos reģistrācija tika atteikta, jo netika nodrošināta veselības aprūpes iestādei noteikto obligāto prasību izpilde, tostarp netika nodrošināta vides pieejamība personām ar kustību traucējumiem. Sešos gadījumos norit iesnieguma izskatīšana. Ārstniecības iestādēm, kas reģistrētas Ārstniecības iestāžu reģistrā līdz 2014.gada 1.janvārim, bet kurās nav nodrošināta vides pieejamība personām ar kustību traucējumiem, ir jābūt: iespējai saņemt veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši apstiprinātajām medicīniskajām tehnoloģijām; ārstniecības iestādes vadītāja apstiprinātai un pacientam viegli saprotamai informācijai, kā personām ar kustību traucējumiem tiek nodrošināta iespēja saņemt iestādes sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus; kā arī ārstniecības iestādei savā tīmekļa vietnē jāievieto publiski pieejama informācija par veselības aprūpes pakalpojumu un vides pieejamības nodrošināšanu. Tāpat veselības centriem un stacionārām ārstniecības iestādēm ir jānodrošina iespēja personām ar kustību traucējumiem patstāvīgi iekļūt ārstniecības iestādē un vismaz viena tualetes telpa personām ar kustību traucējumiem (veselības centros – ēkā, bet stacionārās ārstniecības iestādēs – katrā stāvā, kur tiek sniegts veselības aprūpes pakalpojums personām ar kustību traucējumiem). Ārstniecības iestādēm, kas reģistrētas līdz 2014.gada 1.janvārim, Ārstniecības iestāžu reģistram ir jāiesniedz paziņojums par vides pieejamību konkrētajā ārstniecības iestādē. Veselības inspekcija ārstniecības iestādes aicina šo paziņojumu iesniegt līdz šā gada 30.aprīlim, bet ne vēlāk kā līdz šā gada 1.jūlijam (Noteikumos norādītais termiņš). Ja vides pieejamība nav nodrošināta, paziņojumā ir jānorāda – iemesli, kādēļ vides pieejamība nav nodrošināta, kā arī plānotie pasākumi un termiņš, kādā ir plānots nodrošināt vides pieejamību. Tāpat ārstniecības iestādei paziņojumā jānorāda informācija, kā šobrīd tiek nodrošināta iespēja personām ar kustību traucējumiem saņemt konkrētās ārstniecības iestādes piedāvātos veselības aprūpes pakalpojumus. Veselības inspekcija ir sagatavojusi vēstuli ārstniecības iestādēm, kurā aicina Noteikumos minētās prasības ievērot un nepieciešamos pasākumus veikt pēc iespējas ātrāk: ne vēlāk kā līdz 28.02.2014. nodrošināt iestādē vadītāja apstiprinātas informācijas par iestādes sniegto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespēju personām ar kustību traucējumiem esamību; ne vēlāk kā līdz 31.03.2014. minētās informācijas ievietošanu ārstniecības iestādes tīmekļa vietnē. Savukārt veselības centriem un stacionārajām ārstniecības iestādēm līdz 30.06.2014 nepieciešams pabeigt nepieciešamās pārbūves un pielāgojumus, lai nodrošinātu Noteikumu prasību izpildi par iekļūšanu iestādē un vismaz vienas tualetes telpas personām ar kustību traucējumiem nodrošināšanu (veselības centriem – attiecīgajā ēkā; stacionārajām ārstniecības iestādēm – attiecīgajos stāvos). Lai informācija par vides pieejamības nodrošināšanu un par iespējām personām ar kustību traucējumiem saņemt ārstniecības iestādes sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus būtu pieejama mērķauditorijai, Inspekcija aicina ārstniecības iestādes sniegt minēto informāciju arī pašvaldībai, kuras teritorijā izvietota konkrētā ārstniecības iestāde. Tāpat Veselības inspekcija aicina ikvienu pašvaldību iesaistīties un savu iespēju robežās palīdzēt ārstniecības iestādēm risināt jautājumus saistībā ar vides pieejamību. Tas ir būtiski ikvienam pašvaldības iedzīvotājam, jo pieejama vide ir nepieciešama ne tikai cilvēkiem ar ilgstošu vai īslaicīgu invaliditāti, bet arī vecākiem ar bērniem un vecākiem cilvēkiem – līdz ar to sabiedrībai kopumā.



Veselības inspekcijas Komunikācijas nodaļa

Tālrunis: 67819677, 67081614 Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu


 

 

 
Rehabilitācijas centrs "Rāzna"

 


 

 
Pacienta iemaksu kopsumma gadā - 569,19 eiro





Saņemot valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, pacientam jāveic salīdzinoši maza pacienta iemaksa, taču, ja gadās nopietnas saslimšanas vai traumas, pāris mēnešos iztērētā summa var iedzīt pamatīgu robu maciņā. Tāpēc der zināt, ja gada laikā veiktās pacienta iemaksas pārsniedz noteiktu summu, no turpmākām pacienta iemaksām konkrētajā gadā pacients ir atbrīvots. LV portāls skaidro, kas ir pacienta iemaksa, kāda ir maksimāli pieļaujamā pacienta iemaksu kopsumma un kā rīkoties, lai to nepārmaksātu?


Ārstniecības pakalpojumu veidus un apjomus, kuri tiek apmaksāti no valsts budžeta un kuri no pakalpojuma saņēmēja – pacienta līdzekļiem, samaksas kārtību, kā arī kārtību, kādā veidojamas plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas pretendentu rindas, regulē Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumi Nr.1529 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" (turpmāk - MK noteikumi). Šo MK noteikumu 21. un 22.punkts paredz, ka pacienta iemaksas apmērs nedrīkst pārsniegt noteiktu summu:

Kopējais pacienta iemaksas apmērs par katru stacionēšanas reizi vienā stacionārajā ārstniecības iestādē nedrīkst pārsniegt 355,72 eiro.

Pacienta iemaksu kopsumma par kalendāra gadā saņemtajiem ambulatorajiem un stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem nedrīkst pārsniegt 569,15 eiro.

Tātad, atrodoties slimnīcā, pacienta iemaksas apmērs nedrīkst pārsniegt 355,72 eiro par vienu stacionēšanās reizi. Taču, ja pacients tiek pārvests no vienas slimnīcas uz otru, piemēram, no Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas klīniku "Gaiļezers" uz specializēto Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu, tad tās jau ir divas stacionēšanas reizes. Katrā no tām pacienta iemaksas apmērs nedrīkst pārsniegt 355,72 eiro, taču jāatceras, ka kopējā pacienta iemaksu summa par ārstēšanos abās slimnīcās un citās ambulatorās un stacionārās ārstniecības iestādēs kalendāra gadā (no 1.janvāra līdz 31.decembrim) nedrīkst pārsniegt 569,15 eiro.

Sniedzot valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu, saskaņā ar MK noteikumu 19.punktu papildus pacienta iemaksām slimnīca drīkst iekasēt pacienta līdzmaksājumu ne vairāk kā 42,69 eiro par operāciju zālē veiktajām ķirurģiskajām operācijām vienā stacionēšanas reizē.

Kas ir pacienta iemaksa? Ne katrs maksājums, ko pacients veic ārstniecības iestādē, ir pacienta iemaksa. Tikai maksājums, kuru pacients veic, saņemot valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, ir pacienta iemaksa. Piemēram, pacienta iemaksa par ģimenes ārsta apmeklējumu praksē ir 1,42 eiro, bet par ārsta speciālista (neirologa, acu ārsta, ķirurga u.c.) apmeklējumu pacienta iemaksa ir 4,27 eiro.

"Ir vairākas iedzīvotāju grupas, kuras ir atbrīvotas no pacientu iemaksām vispār." Nacionālā veselības dienesta (NVD) sabiedrisko attiecību speciāliste Evija Štālberga skaidro, ka pacienta iemaksa ir daļa no valsts apmaksāta veselības aprūpes pakalpojuma izmaksām, kuru sedz pakalpojuma saņēmējs – pacients. Valsts maksā lielāko pakalpojuma izmaksu daļu, atlikušo starpību sedz pacients, veicot pacienta iemaksu. Piemēram, par magnētiskās rezonanses izmeklējumu bez kontrastvielas pacients maksā pacienta iemaksu 28,46 eiro, bet no valsts budžeta par izmeklējuma veikšanu tiek samaksāta atlikusī summa – 72,67 eiro.

"Jo dārgāks veselības aprūpes pakalpojums, jo lielāku pakalpojuma daļu apmaksā valsts. Tas notiek tāpēc, ka veselības aprūpes pakalpojuma vērtība nemaina pacienta iemaksas apmēru – tā paliek nemainīga. Piemēram, par uzturēšanos slimnīcā pacientam jāmaksā pacienta iemaksa 13,52 eiro diennaktī (sākot ar otro uzturēšanās dienu slimnīcā), savukārt pacienta ārstēšanās izmaksas stacionārā un pacientam veiktās manipulācijas dažādos gadījumos ir atšķirīgas," norāda NVD pārstāve.

Pacienta iemaksu apmēri visās ārstniecības iestādēs, kas noslēgušas līgumu ar NVD, ir vienādi un ir noteikti MK noteikumu 4.pielikumā "Pacienta iemaksas apmērs", ievērojot 5.pielikumā "Manipulāciju saraksts pacienta iemaksas noteikšanai" minētos nosacījumus. Ir vairākas iedzīvotāju grupas, kuras ir atbrīvotas no pacientu iemaksām vispār. No pacienta iemaksām ir atbrīvoti bērni līdz 18 gadu vecumam, grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā, ja tiek saņemti veselības aprūpes pakalpojumi, kas saistīti ar grūtniecības un pēcdzemdību novērošanu un norisi, trūcīgas personas, I grupas invalīdi, politiski represētas personas u.c. pacientu grupas, kas uzskaitītas MK noteikumu 23.punktā. Par tiem pacienta iemaksas ārstniecības iestādei samaksā valsts.

Maksas pakalpojums un līdzmaksājums netiek iekļauts pacienta iemaksu kopsummā Jāuzsver, ka pacienta līdzmaksājums nav pacienta iemaksa un netiek ieskaitīts maksimāli noteiktajā pacienta iemaksu summā. Tāpat šajā kopsummā netiek ieskaitīti citi maksājumi, kas nav pacienta iemaksa, piemēram, par manipulācijām un pakalpojumiem, kurus valsts neapmaksā vai kurus pacients saņem ārpus valsts apmaksāto pakalpojumu rindas. Nav noslēpums, ka ne vienmēr izdodas saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ārstniecības iestāde mēnesī par pacienta iemaksām var pieņemt noteiktu skaitu pacientu (atkarībā no valsts finansējuma), un, ja pacientu skaits ir lielāks, tie tiek pierakstīti uz nākamo mēnesi vai pat vēl vēlāk, un tā veidojas pacientu rinda valsts apmaksāta pakalpojuma saņemšanai. Taču ārstniecības iestādēm, kas ir līgumattiecībās ar NVD un sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, nav liegts iedzīvotājiem piedāvāt arī pakalpojumus par maksu. Tāpat ir tādas ārstniecības iestādes, kas sniedz tikai maksas pakalpojumus. "Tikai maksājums, kuru pacients veic, saņemot valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, ir pacienta iemaksa." Tātad, ja pacientam nav iespējas un vēlēšanās gaidīt, kad būs iespējams saņemt valsts apmaksātu pakalpojumu, saņemot palīdzību vai ārsta konsultāciju ārpus noteiktās rindas, par to būs jāmaksā kā par maksas pakalpojumu atbilstoši attiecīgās ārstniecības iestādes cenrādim. NVD pārstāve norāda, ka cenrādi nosaka katra ārstniecības iestāde un dažādās ārstniecības iestādēs tie var būt atšķirīgi. Līdz ar to maksas pakalpojuma izmaksas pilnā apmērā sedz pacients, un šīs summas nevar tikt pieskaitītas pie pacienta iemaksām. Maksājuma apliecinājums jāsaglabā Pacienta iemaksu kopsummā tiek ņemtas vērā veiktās iemaksas veselības centros, ārstu praksēs, slimnīcās, ieskaitot arī pacientu iemaksu par diagnostiskajiem izmeklējumiem ambulatori un dienas stacionārā. Svarīgi atcerēties, ka valsts apmaksātus medicīnas pakalpojumus iespējams saņemt, tikai apmeklējot ārstu vai ārstniecības iestādi, kas noslēgusi līgumu ar NVD par valsts apmaksātu pakalpojumu sniegšanu. Tā kā medicīnas pakalpojumi visbiežāk tiek saņemti dažādās ārstniecības iestādēs, lai apliecinātu kopējo veikto pacienta iemaksu kopsummu konkrētajā gadā, nepieciešams saglabāt maksājumu dokumentus – kases čekus vai stingrās uzskaites kvītis. Turklāt svarīgi atzīmēt, ka derīgi ir tikai tādi maksājuma dokumenti, kuros skaidri norādīts, ka veikta "pacienta iemaksa" par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu. Uz maksājuma dokumenta vēl obligāti jābūt norādītam: pacienta vārdam un uzvārdam; pacienta personas kodam; ārstniecības iestādei. Vērts saglabāt arī čekus un kvītis par saņemtajiem maksas pakalpojumiem. Lai gan tie netiek pieskaitīti pie pacienta iemaksām, tos vēlāk var iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā, lai saņemtu nodokļu atmaksu par gada tēriņiem medicīnā. Jāseko līdzi pašam Ja veikto pacienta iemaksu kopsumma kalendārā gadā ir sasniegusi 569,15 eiro, tad no turpmākām pacienta iemaksām līdz konkrētā gada beigām pacients ir atbrīvots. Tomēr tas nenotiek automātiski, un katram pašam jāseko līdzi, vai gada laikā veikto pacienta iemaksu kopsumma nepārsniedz maksimāli noteikto. Ja pacienta iemaksu apmērs sasniedz minēto summu, ir jādodas uz tuvāko NVD teritoriālo nodaļu un jāiesniedz pacienta maksājumus apliecinoši dokumenti (čeki, stingrās uzskaites kvītis). NVD attiecīgi pārbaudīs informāciju un izsniegs izziņu par atbrīvojumu no pacienta iemaksu veikšanas līdz kalendārā gada beigām. Izziņa turpmāk jāuzrāda ārstniecības iestādē katrā apmeklējuma reizē. Ja čeki nozaudēti un rēķins sajucis, veiktās pacienta iemaksas iespējams noskaidrot, vēršoties NVD ar parakstītu iesniegumu. Kamēr vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēma jeb e-veselība vēl tikai top, vienkāršākas iespējas saņemt šādu informāciju par veiktajām valsts apmaksātajām manipulācijām, uzstādītajām diagnozēm, kā arī informāciju par veiktajām pacienta iemaksām šobrīd nav. E.Štālberga norāda, ka portālā http://www.latvija.lv ir veselības nozares e-pakalpojums "Mani valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi". Diemžēl šīs publikācijas tapšanas laikā šis pakalpojums nebija pieejams sakarā ar valsts saišu un pakalpojumu portālā veicamiem tehniskajiem uzlabojumiem.

Vai iespējams atgūt pārmaksāto naudu, ja pacienta iemaksu kopsumma pārsniedz vienā kalendārā gadā noteikto un apmaksa jau ir veikta?

NVD pārstāve E.Štālberga skaidro: ja konkrētajā gadā veikto pacienta iemaksu apmērs pārsniedz 569,15 eiro, iedzīvotājam ir tiesības vērsties NVD, kur tiks izsniegts lēmums. Ar šo lēmumu, kā arī maksājumus apliecinošu dokumentu oriģināliem un personu apliecinošu dokumentu iedzīvotājam jāvēršas ārstniecības iestādē, kurā ir pārmaksāts pacienta iemaksu maksimālais gada apmērs 569,15 eiro, lai saņemtu pārmaksāto daļu – starpību starp maksimālo gada apmēru un pacienta samaksāto.

Edīte Brikmane, LV portāls 17.06.2014

Avots:http://www.lvportals.lv/


 
Invalīdu lietu nacionālā padome (ILNP)

Lai veicinātu sadarbību starp institūcijām un iesaistītu sabiedriskās organizācijas lēmumu pieņemšanā, kas saistīti ar invalīdu integrācijas veicināšanu, Labklājības ministrija 1997.gadā izveidoja Invalīdu lietu nacionālo padomi (ILNP).


ILNP ir konsultatīva institūcija, kas piedalās invalīdu integrācijas politikas izstrādē un īstenošanā. ILNP funkcijas un tiesības, kā arī citi jautājumi, kas nosaka Padomes darbību ir atspoguļoti tās nolikumā.

2004. gada 22. jūlijā notika pirmā ILNP sēde jaunā sastāvā, kur darbojas septiņi nozaru ministri, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis, Valsts cilvēktiesību biroja direktors, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājs, Sabiedrības integrācijas fonda direktors, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs, kā arī pārstāvji no sabiedriskajām organizācijām.

Ikviens interesents tiek aicināts iesūtīt savus ierosinājumus par iespējamiem pasākumiem, lai uzlabotu invalīdu medicīniskās un sociālās rehabilitācijas sistēmu ILNP sekretārei Kristīnai Pūrei uz e-pastu: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu


Invalīdu lietu nacionālās padomes 2014.gada plāns
Invalīdu lietu nacionālās padomes nolikums
Invalīdu lietu nacionālās padomes sēdes
Pārskats par ILNP darbu
Darba grupa vides pieejamības cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem problēmjautājumu risināšanai

http://www.lm.gov.lv/text/559


 

 
« SākumsIepriekšējā123456789NākamāBeigas »

6 lapa no 9